ceskyterrier.1w.lv

 


Šķirnes standarts


Miniatūrais šnaucers. FCI standarts Nr.183
IZCELSMES VALSTS: Vācija
ORIĢINĀLĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 06.04.2000.
PIELIETOJUMS: Mājas suns un kompanjons.
KLASIFIKĀCIJA: 2. grupa: pinčeri un šnauceri, molosi un Šveices ganu suņi
1. sekcija: pinčeri un šnauceri
Bez darbaspēju pārbaudes.
ĪSS VĒSTURISKS PĀRSKATS:
Šnaucera miniatūrā variācija sākusi savu ceļu gadsimtu mijā no Frankfurtes apvidus pie Mainas. Toreiz tos vēl dēvēja par asspalvainajiem pundurpinčeriem. Nebija viegli no dažādu formu, lielumu un tipu dzīvniekiem ar cietas, mīkstas un zīdainas spalvas struktūru izveidot miniatūru suni, kas pēc eksterjera un uzvedības pilnībā atbilstu savam lielākajam brālim - vidējam šnauceram.
KOPĒJAIS IESPAIDS:
Mazs, spēcīgs, drīzāk drukns nekā slaids, asspalvains, elegants; samazināta vidējā šnaucera kopija bez pundurisma izpausmēm.
NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS
• Kvadrātveida ķermenis, t.i. skausta augstums ir aptuveni vienāds ar ķermeņa garumu.
• Galvas garums (no degungala līdz pakauša pauguram) ir vienāds ar pusi no muguras garuma (no skausta līdz astes saknei).
UZVEDĪBA UN RAKSTURS:
Miniatūrā šnaucera raksturīgākās iezīmes atbilst vidējam šnauceram. Tās pastiprina maza suņa temperaments un uzvedība. Gudrība, bezbailība, izturība un modrība padara viņu par patīkamu mājas suni, kā arī sargsuni un kompanjonu, kuru bez problēmām var turēt pat maza izmēra dzīvoklī.

GALVA
GALVASKAUSA DAĻA :
Galvaskauss : Spēcīgs un iegarens, pakauša paugurs nav stipri izcelts. Galvai jāatbilst suņa masai. Piere plakana, bez krunkām un paralēla purna muguriņai.
Pāreja : Skaidri izteikta uz uzacu rēķina.
PURNA DAĻA :
Degungals : Labi attīstīts un vienmēr melns.
Purns : Pēc formas atgādina strupu ķīli. Purna muguriņa taisna.
Lūpas : Melnas, cieši un gludi pieguļ pie žokļiem, lūpu kaktiņš noslēgts.
Žokļi/zobi : Spēcīgs augšžoklis un apakšžoklis. Šķērveida sakodiens, pilns zobu komplekts (42 zobi atbilstoši zobu formulai), zobi spēcīgi attīstīti, labi sakļaujas un ir pilnīgi balti.
Košļāšanas muskuļi spēcīgi attīstīti, tomēr stipri izteikti vaigi nedrīkst mainīt galvas (kopā ar bārdu) taisnstūrveida formu.
Acis: Vidēji lielas, ovālas, vērstas uz priekšu, tumšas, ar dzīvu izteiksmi, plakstiņi labi pieguļ.
Ausis: Nokarenas, V - formas, augstu un vienādi novietotas, auss iekšējā mala pieguļ pie vaigiem. Ausis pavērstas uz priekšu deniņu virzienā, pie kam paralēlās locījuma vietas nedrīkst pacelties virs pieres līnijas.

KAKLS: Spēcīgs, muskuļots sprands ar izteiktu liekumu. Kakls harmoniski pāriet skaustā. Tas stingri balstās uz pleciem, slaids, cēli izliekts, suņa masai atbilstošs. Pakakle cieši pieguļoša un bez krokām.

ĶERMENIS:
Profila augšējā līnija: Virzienā no skausta uz aizmuguri viegli krītoša.
Skausts: Veido muguras līnijas augstāko vietu.
Mugura: Stipra, īsa un stingra.
Jostasvieta: Īsa, stipra un dziļa. Atstatums starp pēdējās ribas loku līdz gūžai ir īss, tādejādi suns izskatās kompakts.
Krusti: Ar vieglu noapaļojumu nemanāmi pāriet astes saknē.
Krūtis: Mēreni platas, šķērsgriezumā ovālas, sniedzas līdz elkoņiem. Krūšu priekšdaļa labi veidota pateicoties krūšu kaulam.
Profila apakšējā līnija un vēders: Vēders nav pārmērīgi pievilkts, veido ar krūšu kurvja apakšējo daļu skaistu liektu līniju.

ASTE: Dabīga.

KĀJAS
PRIEKŠKĀJAS:
Kopiespaids: Apskatot no priekšpuses spēcīgas, taisnas un ne šauri novietotas. Apakšplecs, raugoties no sāniem, taisns.
Lāpstiņas: Cieši pieguļ krūšu kurvim, augšējā daļa paceļas virs krūšu skriemeļu izaugumiem, abpus lāpstiņas šķautnes labi attīstīti muskuļi. Pēc iespējas slīpi un labi uz aizmuguri novietotas, veido ar horizontāli aptuveni 50o leņķi.
Pleci: Labi pieguļ ķermenim, spēcīgi un muskuļoti, veido ar lāpstiņu aptuveni 95o līdz 105o leņķi.
Elkoņi: Labi pieguļ, nedz izvērsti, nedz savērsti.
Apakšpleci: Apskatot no visām pusēm, pilnīgi taisni, spēcīgi attīstīti un muskuļoti.
Karpālās locītavas: Spēcīgas, stabilas, tikai nenozīmīgi izdalās no apakšpleca līnijas.
Pēdvidus: Apskatot no priekšpuses, vertikāli novietots, raugoties no sāniem - nedaudz slīps pret zemi, spēcīgs un viegli elastīgs.
Priekšķepas: Īsas un apaļas, ar cieši saspiestiem un izliektiem pirkstiem (kaķa ķepa), ar īsiem, tumšiem nagiem un stipriem spilventiņiem.

PAKAĻKĀJAS :
Kopiespaids: Apskatot no sāniem slīpi novietotas, no aizmugures - paralēlas un ne šauri novietotas.
Ciskas: Mēreni garas, platas, ar spēcīgiem muskuļiem.
Ceļa locītavas: Nedz uz iekšpusi, nedz uz ārpusi vērstas.
Apakšciskas: Garas un spēcīgas, stiegrainas, pāriet spēcīgās lecamās locītavās.
Lecamās locītavas: Ar izteiktu leņķi, spēcīgas, stabilas, nedz uz iekšpusi, nedz uz ārpusi vērstas.
Pēdas: Īsas un vertikāli pret zemi novietotas.
Pakaļējās ķepas: Ar īsiem, izliektiem un cieši saspiestiem pirkstiem, nagi īsi un melni.

GAITA/KUSTĪBAS: Elastīgas, elegantas, izveicīgas, brīvas un plašas. Priekškājas tiek izvēzētas iespējami tālu uz priekšu, pakaļkājas ar platu un atsperīgu soli dod nepieciešamo atgrūdiena spēku. Vienlaicīgi uz priekšu tiek izvēzētas vienas puses priekškāja un otras puses pakaļkāja. Mugura, saites un locītavas ir stingras.

ĀDA : Uz visa ķermeņa cieši pieguloša.

APMATOJUMS
Apmatojumam jābūt cietam un biezam. Tas sastāv no biezas pavilnas un nekādā gadījumā ne pārāk īsas, cietas, ķermenim labi pieguļošas vilnas. Akotmati ir asi, pietiekami gari, lai varētu pārbaudīt to tekstūru, nedz pinkaini, nedz viļņaini. Vilnai uz kājām ir tendence nebūt tik cietai. Uz pieres un ausīm tā ir īsa. Kā tipiska pazīme uz purna veidojas ne pārāk mīksta bārda un kuplas uzacis, kuras nedaudz aizēno acis.

KRĀSA :
• Tīri melna ar melnu pavilnu.
• Pipari ar sāli.
• Melni-sudrabaina.
• Tīri balta ar baltu pavilnu.
Pipari ar sāli krāsai ciltsdarba mērķis ir iegūt vidēju krāsas toni ar vienmērīgi sadalītu, labi pigmentētu piparojumu un pelēku pavilnu. Pieļaujamas krāsu nianses no tumši metālpelēkas līdz sudrabpelēkai. Pie visām krāsas variācijām obligāta tumša, izteiksmi uzsveroša maska, kurai jāharmonē ar ikvienu krāsas toni. Izteikti gaiši lāsumi uz galvas, krūtīm un kājām ir nevēlami.
Melni-sudrabainai krāsai ciltsdarba mērķis ir iegūt melnus akotmatus ar melnu pavilnu, baltus lāsumus virs acīm, uz vaigiem, bārdas, rīkles, uz krūšu priekšdaļas divu sadalītu trīsstūru veidā, uz priekškāju pēdvidus, ķepām, pakaļkāju iekšpusē un ap ānusu. Pierei, kakla mugurpusei un ausu ārpusei jābūt melnai līdzīgi kā akotmatiem.

LIELUMS UN SVARS:
Skausta augstums: Suņiem un kucēm : 30 - 35 cm.
Svars: Suņiem un kucēm aptuveni 4,5 - 7 kg.

TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei.
• Smags vai apaļš galvaskauss.
• Krunkas uz pieres.
• Īss, smails vai šaurs purns.
• Taisns sakodiens.
• Stipri izteikti vaigi vai vaigu kauli.
• Gaišas, pārāk lielas vai apaļas acis.
• Zemu novietotas vai pārāk garas, atšķirīgi turētas ausis.
• Brīva pakakles āda.
• Ādas kroka pakaklē, šaura kakla virspuse.
• Pārāk gara, izliekta vai mīksta mugura.
• Kūkumaina (karpas) mugura.
• Slīpi krusti.
• Uz priekšu liekta astes sakne.
• Garas ķepas.
• Aidinieka gaita.
• Pārāk īsa vai pārāk gara, mīksta, viļņaina, pinkaina vai zīdaina vilna.
• Brūna pavilna.
• Pipari ar sāli krāsai: melna svītra pār muguru vai melni segli.
• Melni-sudrabainai krāsai nepietiekami krasi viens no otra nodalīti trīsstūri uz krūtīm.
• Skausta augstums nesasniedz vai pārsniedz noteikto par 1 cm.

NOPIETNI TRŪKUMI
• Irdens vai viegls veidojums, zemas vai augstas kājas.
• Pretēji izteikts dzimuma dimorfisms (piem., vīrišķīga kuce).
• Izvērsti elkoņi.
• Iztaisnotas vai mucveidā izliektas pakaļkājas.
• Pārāk gara apakšciska.
• Uz iekšpusi savērstas lecamās locītavas.
• Pārāk īsas pēdas.
• Balta vai plankumaina vilna pie melna vai pipari ar sāli krāsojuma.
• Plankumaina vilna pie melni-sudrabaina un balta krāsojuma.
• Skausta augstums nesasniedz vai pārsniedz noteikto vairāk par 1 cm un mazāk par 2 cm.

DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI
• Jebkura veida kroplības.
• Nepietiekami izteikts tips.
• Nepareizs sakodiens - pārkodiens, nepilns sakodiens, šķībs sakodiens.
• Ļoti stipri izteikti trūkumi atsevišķās ķermeņa daļās, apmatojumā vai krāsā.
• Skausta augstums nesasniedz vai pārsniedz noteikto vairāk par 2 cm.
• Bailīga, agresīva, ļauna, pārmērīgi neuzticīga, nervoza uzvedība.

N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.
Komentāri (0)  |  2010-02-25 03:15  |  Skatīts: 992x
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ